Meža stādīšana un galvenie riski pirmajos 3 gados

Mežaudzes īpašniekam pēc meža stādīšanas darbu pabeigšanas šķiet, ka grūtākais ir paveikts. Patiesībā tieši šajā brīdī sākas periods, kas izšķir, vai mežs galu galā tiks veiksmīgi atjaunots vai arī ieguldījumi būs zaudēti. Latvijas likumdošana paredz mežaudzes atjaunošanu 5 gadu laikā pēc cirtes. Reālā risku zona ir pirmie 3 gadi pēc meža stādīšanas. Tieši tāpēc SIA PALUS piedāvā parūpēties par audzi pēc meža stādīšanas .

Stādīšana ir tikai darba sākums. Šajā rakstā apskatīsim piecus galvenos draudus jaunaudzei un to, ko mežaudzes īpašnieks var darīt, lai šos riskus mazinātu.

1. Zāle un krūmi, kas nomāc jaunos stādus.

Aizzēlums (situācija, kad cirsma vai stādījums aizaug ar zāli, lakstaugiem un krūmiem) ir izplatītākais drauds Latvijā. Bijušajās lauksaimniecības zemēs un auglīgās augsnēs zāle pirmajā vasarā pēc stādīšanas sasniedz vairāk nekā metra augstumu. Jaunie kociņi paliek bez gaismas, jo tos noēno augstāk augošā zāle. Tāpat zāle no augsnes paņem mitrumu, kas vajadzīgs jauno stādu saknēm. Pāraugusī zāle 15-40% iestādīto stādu, siltajās vasaras dienās izsutina.

Jo auglīgāka augsne, piemēram, vēris, gārša vai slapjais vēris (meža augšanas apstākļu tipi), jo straujāk aug zāle un lakstaugi.. Tāpēc meža stādīšana auglīgās platībās ir sarežģītāka nekā sausās un smilšainās augsnēs. Uz vienu hektāru, kur iestādīti 1700-2400 koku stādi, zāle var iznīcināt līdz pat trešdaļai stādījuma jau pirmajā sezonā.

Risinājums ir agrotehniskā kopšana jeb regulāra zāles pļaušana ap kociņiem. Aptuveni 50 cm rādiusā ap katru stādu zāli un krūmus ir jānopļauj. Šādu kopšanu veic vismaz 2-3 reizes pirmajos trīs gados. Tā ir daļa no jaunaudžu kopšanas darbiem, bez kuriem arī kvalitatīva koku stādīšana nedos plānoto rezultātu.

2. Meža dzīvnieku bojājumi

Meža zvēri grauž jauno koku stādu dzinumus, mizu un pumpurus. Īpaši cieš jaunie skuju koku stādījumi. Ziemā meža zvēri nograuž arī egļu mizu. Šādi sabojāti koku stādi vairs neaug pareizi, un audzē veidojas līkumaini stumbri, kas samazina koksnes vērtību.

Rudenī jaunos kociņus apstrādā ar repelentiem. Tie ir bioloģiski preparāti, kas atbaida dzīvniekus ar smaržu vai garšu. Vasarā briežu dzimtas pārstāvjiem ir pietiekama barības bāze, bet, kad iestājas ziema ar dziļu sniegu, tie ķeras klāt atvasēm, kas atrodas virs sniega. Apstrādi atkārto reizi gadā, kamēr kociņi paaugas virs bojājumu zonas, parasti aptuveni 1,5 – 2,5 metru augstumā. Platībās, kur dzīvnieku skaits ir īpaši liels, papildus uzliek mehāniskos aizsargus vai ierīko žogu.

3. Salnas un sausums

Pavasara salnas maijā un jūnijā var nopietni bojāt jaunos dzinumus, īpaši eglei. Karsta un sausa vasara izžāvē augsni, īpaši kūdreņos. Ja stāds nav iestādīts pietiekami dziļi, saule izdedzina kūdras virskārtu un līdz ar to arī iestādīto stādu, jo kociņa saknes vēl nav pietiekami attīstījušās, lai iegūtu mitrumu no dziļākiem augsnes slāņiem.

Daļu šo risku var novērst ar pareizu koku sugu izvēli. Sausās minerālaugsnēs ieteicams stādītpriedi, kas labāk iztur mitruma trūkumu. Mitrākās un auglīgākās vietās atbilstošākas koku sugasir egle vai bērzs. Pārmitrās vietās ieteicams stādīt melnalksni. Latvijas izcelsmes stādi ir noturīgāki pret vietējiem klimata apstākļiem nekā importētie. Tāpēc PALUS sadarbojas ar sertificētām kokaudzētavām, kas izmanto Latvijas koku sēklas.

4. Kaitēkļi un slimības

Priežu stādījumiem draudus rada sakņu trupe un lielais priežu smecernieks, kas grauž jauno kociņu mizu pie sakņu kakla.

Profilakse sākas jau pirms meža stādīšanas. Cirsmas atliekas, kas var kļūt par kaitēkļu vairošanās vietu, savlaicīgi savāc un izved no platības. Sakņu trupes ierobežošanai svarīga ir celmu apstrāde tūlīt pēc cirtes un cirtes veikšana ziemas periodā, kad temperatūra ir zem nulles. Ja audze jau bijusi inficēta ar sakņu trupi, atjaunošanā vēlams izvēlēties lapu kokus, kas nav uzņēmīgi pret šo slimību.

5. Nepareizi izvēlēta koku suga

Šis ir vienīgais risks, ko nevar novērst pēc stādīšanas veikšanas. Ja savā īpašumā ir iestādīta nepiemērota suga, jaunaudze augs lēni, slimos un nesasniegs plānoto vērtību. Eglei ir vajadzīga auglīga un mēreni mitra augsne. Priede, savukārt, slikti panes pārlieku mitrumu, un auglīgās augsnēs straujāk augošie lapu koki atņem tai gaismu un augšanas telpu.

Pareiza izvēle pirms meža atjaunošanas veicamajiem darbiem ir mežkopja kompetences jautājums. SIA PALUS speciālisti jau mežizstrādes laikā izvērtē apstākļus un riskus mežaudzes atjaunošanai, izvēloties atbilstošākos mežizstrādes paņēmienus, lai atvieglotu augsnes sagatavošanu stādīšanai un optimizētu atjaunošanas izmaksas. Pirms koku stādīšanas tiek veikta atjaunojamās platības un tās augšanas apstākļu novērtēšana meža inventarizācijas ietvaros, ja tā nepieciešama vai apskatot platību dabā. Tiek ieteikta optimālā koku sugu kombinācija, kas konkrētajai platībai dos labāko rezultātu.

Ja meža stādīšana un jaunaudžu kopšana veikta kvalitatīvi, mežs piecu gadu laikā tiks atjaunots atbilstoši Valsts meža dienesta prasībām.

Ja plānojat meža stādīšanu, piesakieties konsultācijai. Mēs palīdzēsim novērtēt platību, izvēlēties piemērotu koku sugu un nodrošināsim meža atjaunošanas darbus no augsnes sagatavošanas līdz kopšanai.