ES atbalsts meža īpašniekiem un kā tam sagatavoties

ES atbalsts mežsaimniecībā ir Eiropas Savienības līdzfinansējums, ko Latvijā administrē Lauku atbalsta dienests (LAD). Tas sedz lielāko daļu izmaksu par konkrētiem darbiem mežā, piemēram, jaunaudžu kopšanu, meža ieaudzēšanu un mežaudžu atjaunošanu pēc ugunsgrēkiem vai vējgāzēm. Atbalstu izmaksā pa kārtām. LAD noteiktā laika posmā pieņem projektu pieteikumus. Atkarībā no darbības veida atbalsts sedz 60 – 100 % attaisnoto izmaksu. Meža īpašniekam svarīgi saprast, ka pieteikšanās logs ir īss, parasti aptuveni vienu mēnesi. Dokumenti jāsagatavo iepriekš, tāpēc gatavošanās jāsāk, pirms kārta tiek izsludināta.

Šajā rakstā paskaidrojam, kas ir šis atbalsts, kādas darbības tas sedz, cik liela ir atbalsta likme, kurš var pieteikties un kā notiek pieteikšanās. Raksts paredzēts mazo un vidējo meža īpašumu īpašniekiem, kuri paši nav profesionāli mežsaimnieki, bet vēlas saprast, vai un kā daļu izmaksu par sava meža kopšanu var atgūt no ES līdzekļiem.

Kas ir ES atbalsts mežsaimniecībā un kurš to administrē

Atbalsta avots ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kura līdzekļus Latvijā sadala Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plāna ietvaros.

Kas ir ES atbalsts mežsaimniecībā un kurš to administrē

Atbalsta avots ir Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), kura līdzekļus Latvijā sadala Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plāna ietvaros.

Mežsaimniecības daļu administrē divas iestādes:

Lauku atbalsta dienests pieņem projektu pieteikumus, vērtē tos un izmaksā atbalstu.
Valsts meža dienests saskaņo plānotos darbus mežā un vēlāk pārbauda to izpildi.

Atbalsts mežsaimniecībā ir sadalīts divās daļās, ko sauc par intervencēm. Pirmā ir LA7 “Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai”, kas sedz pašus darbus, piemēram, jaunaudžu retināšanu, meža ieaudzēšanu un atjaunošanu. Otrā ir LA8 “Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai”, kas sedz turpmāko jauno koku kopšanu pēc tam, kad tie iestādīti vai retināti. Praksē viens meža īpašnieks bieži izmanto abas intervences, jo darbi ir saistīti. Vispirms koki jāiestāda vai jāatjauno, pēc tam vairākus gadus tie jākopj.

 

Kādas darbības ES atbalsts sedz

Atbalstu var saņemt par šādiem darbiem mežā:

• Jaunaudžu retināšana,

  • kas nozīmē liekā koku skaita izzāģēšanu jaunā mežā, lai atlikušie koki saņemtu vairāk gaismas un barības un augtu ātrāk un kvalitatīvāk. To Latvijā meklē visbiežāk, jo daudziem īpašniekiem mežs ir tieši šajā vecumā.

• Meža ieaudzēšana,

  • kas nozīmē jauna meža izveidi vietā, kur meža agrāk nav bijis, piemēram, neizmantotā lauksaimniecības zemē.

• Mežaudzes nomaiņa,

  • kas nozīmē mazvērtīgas vai neproduktīvas audzes, piemēram, baltalkšņa, aizstāšanu ar vērtīgāku koku sugu.

• Meža atjaunošana pēc ugunsgrēkiem un dabas katastrofām,

  • piemēram, pēc vējgāzes vai kaitēkļu bojājumiem.

• Agrotehniskā kopšana,

  • kas nozīmē jauno koku aizsardzību no zāles un krūmiem pirmajos gados pēc stādīšanas vai atjaunošanas.

Katrai darbībai ir savi nosacījumi, piemēram, koku sugu izvēle un platības. Tos nosaka katras kārtas izsludināšanas brīdī.

 

Cik liels ir atbalsts un ko meža īpašnieks iegūst

Atbalstu aprēķina pēc likmes par hektāru. No šīs summas ES sedz noteiktu procentu, bet pārējo daļu sedz pats īpašnieks.

Pašreiz spēkā esošās likmes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 561 un tiek piemērotas katrā kārtā:

Meža ieaudzēšana, 1514 eiro par hektāru, no kuriem ES sedz 60 %.
Mežaudzes atjaunošana pēc ugunsgrēkiem un dabas katastrofām, 1430 eiro par hektāru, ko ES sedz pilnībā, proti, 100 %.
Mežaudzes nomaiņa, 1472 eiro par hektāru, no kuriem ES sedz 60 %.
Jaunaudžu retināšana, 512 eiro par hektāru, no kuriem ES sedz 60 %.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 561 atrodami šeit.

Papildus jauno koku agrotehniskajai kopšanai pēc stādīšanas vai atjaunošanas atbalsts ir no 304 452 eiro par hektāru atkarībā no darbības.

Tas nozīmē, ka, piemēram, par jaunaudžu retināšanu īpašnieks var atgūt aptuveni 307 eiro no katra hektāra izmaksām.

Precīzās likmes un nosacījumus katrai kārtai apstiprina LAD. Aktuālo redakciju vienmēr vērts pārbaudīt MK noteikumos Nr. 561 vai LAD mājaslapā. Galvenā doma paliek nemainīga. Atbalsts sedz būtisku daļu no darbu izmaksām, un tas var izšķirt, vai ieguldījums sava meža kopšanā atmaksājas.

Kas var pieteikties un kādi ir nosacījumi

Atbalstam var pieteikties:

• Fiziska persona,

  • kas ir zemes vai meža zemes īpašnieks.

Juridiska persona,

  • kuras pamatkapitālā vismaz puse ir privātā kapitāla daļas un kura ir meža zemes īpašniece.

• Pašvaldības un to kapitālsabiedrības.

Pirmais nosacījums ir tas, ka mežam jābūt inventarizētam. Meža inventarizācija ir oficiāli reģistrēts apraksts par to, kas konkrētajā mežā aug, cik vecas ir audzes un kāda ir to platība. Bez spēkā esošas inventarizācijas darbus mežā nevar plānot un atbalstu saņemt nevar.

Otrs nosacījums ir konkurence. Projekti savā starpā sacenšas par atbalstu. LAD tos sarindo pēc atlases kritēriju punktiem. Lai kvalificētos, projektam jāsavāc noteikts minimālais punktu skaits. Tāpēc nepietiek tikai iesniegt pieteikumu. Tas jāsagatavo tā, lai atbilstu kritērijiem un savāktu pietiekami daudz punktu. Šajā vietā bieži izšķiras, vai īpašnieks atbalstu saņem.

Kā notiek pieteikšanās

Pieteikšanās notiek divos soļos, un tos nevar apvienot:

1. Meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plāna (MAIP) izstrāde un saskaņošana ar Valsts meža dienestu. Šis plāns ir dokuments, kurā konkrētam īpašumam aprakstīts, kādi darbi mežā plānoti, kurā platībā un kādā termiņā. Plānu iesniedz Valsts meža dienestam saskaņošanai. Lēmumu dienests pieņem aptuveni mēneša laikā.
2. Projekta pieteikuma iesniegšana Lauku atbalsta dienestā. Kad plāns ir saskaņots, to kopā ar projekta pieteikumu iesniedz LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) izsludinātās kārtas laikā. Pēc darbu izpildes mežā Valsts meža dienestam jāiesniedz pārskats par rezultātiem. Atbalstu izmaksā tikai pēc tā.

No šī procesa izriet galvenais secinājums. Saskaņošana un dokumentu sagatavošana prasa laiku, savukārt pati pieteikšanās kārta ir īsa. Ja meža inventarizācija nav spēkā vai plāns nav saskaņots brīdī, kad kārta tiek izsludināta, pieteikumu noteiktajā termiņā vairs nevar sagatavot.

Kāpēc gatavošanās jāsāk laikus

Latvijā ES atbalsts mežsaimniecībā līdz šim ir izsludināts vairākās kārtās. Katra ir bijusi atvērta tikai aptuveni vienu mēnesi. Nākamās kārtas datumus LAD izsludina atsevišķi, par to paziņojot vienu mēnesi pirms kārtas atvēršanas. Tāpēc meža īpašniekam, kurš vēlas atbalstu saņemt, labākais solis ir sagatavot dokumentus jau iepriekš, neatkarīgi no tā, kad nākamā kārta tiks izsludināta.

Sagatavošanās nozīmē trīs konkrētas lietas:

Pārliecināties, ka meža inventarizācija ir veikta un joprojām ir derīga.
Saprast, kādi darbi mežā tuvākajos gados ir nepieciešami un par kuriem no tiem var saņemt atbalstu.
Sagatavot Meža apsaimniekošanas atbalsta intervenču plānu (MAIP) tā, lai brīdī, kad kārta tiek izsludināta, atliek tikai iesniegt pieteikumu.

Aktuālos paziņojumus par jaunām kārtām var atrast LAD mājaslapā.

Vēl viens ES atbalsts, Natura 2000 maksājums mežiem

Ne viss ES atbalsts notiek pa projektu kārtām. Ja meža īpašums atrodas Natura 2000 teritorijāvai mikroliegumā, kur noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, īpašnieks var saņemt ikgadēju kompensācijas maksājumu par šiem ierobežojumiem. To sauc par Natura2000 maksājumu mežiem (NIM).

2026. gada provizoriskās likmes ir šādas:

196 eiro par hektāru, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta gan galvenā, gan kopšanas cirte.
145 eiro par hektāru, ja aizliegta galvenā cirte.
52 eiro par hektāru, ja aizliegta kailcirte.

Atšķirībā no projektu kārtām šo maksājumu piesaka reizi gadā, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu LAD. Vairāk par nosacījumiem un termiņiem var uzzināt Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapās.

Kā Palus palīdz meža īpašniekam

Lielākā daļa meža īpašnieku nav profesionāli mežsaimnieki. Atbalsta nosacījumi, plāna saskaņošana un projekta sagatavošana prasa laiku un zināšanas. Tieši šeit noder pieredzējis partneris.

Palus palīdz meža īpašniekam visā procesā:

novērtē, kuri darbi mežā atbilst atbalstam;
sagatavo meža apsaimniekošanas plānu un saskaņo to ar Valsts meža dienestu;
sagatavo un iesniedz projekta pieteikumu Lauku atbalsta dienestā.

Tādējādi īpašniekam pašam nav jāorientējas dokumentos un termiņos. Jo rūpīgāk pieteikums tiek sagatavots, jo lielāka iespēja, ka tas savāc pietiekami daudz punktu un atbalsts tiek apstiprināts.

Ja vēlaties noskaidrot, vai jūsu mežs atbilst ES atbalstam un kā tam sagatavoties, uzziniet vairāk par ES finansējuma piesaisti mežam vai piesakiet konsultāciju.